Aglonas novads

Aglonas novada raksturojums

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2009.gadā tika izveidots Aglonas novads. Aglonas novadu veido bijušā Preiļu rajona Aglonas pagasts un bijušā Krāslavas rajona Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasti. Aglonas novads atrodas Latvijas DA daļā un robežojas ar Rēzeknes, Riebiņu, Preiļu, Daugavpils, Krāslavas un Dagdas novadiem. Aglonas novada platība ir 392,7 km2.

Attālums no novada centra, Aglonas, līdz Preiļiem ir 28 km,  Daugavpilij – 40 km, Rēzeknei – 47 km, Krāslavai – 33 km, Rīgai – 248 km.

Aglonas novada zemes platības, lielākoties tiek izmantotas lauksaimniecībā -16938,6 ha. Neliela daļa no zemes platības tiek izmantota  dzīvojamo platību nodrošināšanai – 87,3 ha un komercdarbībai – 4,1 ha.

No lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm lielāko daļu aizņem aramzeme -11380,3 ha (67 %) un ganības – 4556,3 ha (27 %) , bet vismazāko zemes platību aizņem pļavas – 845,6 (5 %) un augļu dārzi – 156,4 ha (1 %).  Aglonas novada pašvaldības īpašumā esošā lauksaimniecības zemes vidējā vērtība ir 145 Ls/ha, bet zemes vidējā kadastrālā vērtība (2009. g.) 72,1 Ls/ha.

Aglonas novada valsts īpašumā esošā zemes platība aizņem tikai 4,3% (1736,4 ha), pašvaldības īpašumā esošā zeme aizņem  8,5 % (3363,8 ha), bet lielākā Aglonas novada zemes platība 87,2 % (34274,9 ha) pieder privātīpašniekiem.

Daba

Aglonas novads atrodas Latgales augstienes Dagdas un Feimaņu paugurainēs, reljefs, lielākoties, ir lēzeni paugurains.

Novada teritorija ir ļoti bagāta ar ezeriem. Aglonas novadā ir 63 ūdenstilpes, ezeri aizņem aptuveni 8 % ( 3156,4 ha) no kopējās platības. Lielākie ezeri, kas atrodas Aglonas novada teritorijā ir Geraņimovas Ilzas ezers, Ciriša ezers, Jazinkas ezers, Užunu ezers un Bērzgales ezers. Aglonas novadā ir 13 upes, no kurām lielākās ir Balda, Dubna un Tartaka.

Aglonas novadā ir 3 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas NATURA 2000, no kurām 2 ir dabas parki – „Ciriša ezers”, “Cārmaņa ezers” un dabas liegums „Čertoka ezers”.

Tūrisms

Aglonas novads var lepoties ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu, mazpārveidotām dabas bagātībām un radošiem cilvēkiem, kuri tūrismu veido par vienu no svarīgākajiem iedzīvotāju papildus peļņas avotiem.

Novada teritorijā atrodas vairāk nekā 20 dažādas naktsmītnes, kas nevien naktsmītnes, bet arī piedāvā dažādas atpūtas iespējas: sporta aktivitātes pie ūdenstilpēm, Latgales kulinārā mantojuma nobaudīšanu, dabas un kultūrvēsturisko objektu apskati, veselības uzlabošanas kūres utt.

Aglonas novadā ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, apskatot Latvijā vienīgo Maizes muzeju, 2. Pasaules kara muzeju.

Populārākais Aglonas novada apskates objekts, viennozīmīgi, ir katoļu pulcēšanās centrs –  Aglonas bazilika, kas 15. augusta svētku laikā pulcē vairāk nekā 300 000 Latvijas un visas pasaules ticīgo.

Reliģija

Aglonas Bazilika

Bērzgales katoļu baznīca – valsts nozīmes piemineklis – koka būve. Bērzgales baznīca pieder pie vecākajām Latgales baznīcām kas celtas no koka. Tagadēji baznīcai pamati likti 1744. g., bet beigta būvēt 1750. g., kā Dieva Aizgādības un Sv. Stefanu un Sv. Laura baznīca.

Foļvarkas vecticībnieku dievnams

Foļvarkas dievnama celtniecība uzsākta 1887. g.  Ceļa dievnamu par cilvēku saziedoties līdzekļiem. Foļvarkas dievnama vēstures glabātāja ir Anna Stratonovna, kas ir atgriezusies no Rīgas uz vecāku dzimteni. Foļvarkas dievnams tika aplaupīts 12 reizes, pat metāla žoga daļu nozaga. Dievnama līdz pat šodienai ir saglabājies tas zvans, kurš vēstīja par lūgšanu sākumu.

Grāveru pareizticīgo baznīca

Grāveru pareizticīgo dievnams tika uzcelts 1836. g. bet 50 gados tas tika slēgts un izdemolēts. Tagad tās ir atjaunots un darbojas.

Raģeļu Romas katoļu baznīca

Pirmā Raģeļu baznīca bija koka ēka tā atrodas kapsētā. Pēc pirma pasaules kara tai uzlika tornīti un iekara zvanu. Karā laika šī baznīcas ēka nodega. 1945. g. Vietējais prāvests ir ziņojis kūrijā, ka baznīca ir nodegusi un saglabājusies dzīvojama ēka un šķūnis ar piebūvi . Dzīvojamā ēka tika pārbūvēta par lūgšanas namu.

Kovaļovas vecticībnieku dievnams

Kovaļovas vecticībnieku baznīca  dibināta 1861. gadā. Tas darbojas arī tagad, to apkalpo tēvs Josifs Osipovs.

Peipiņu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca

Peipiņu  katoļu baznīcas būvēta 1922. gadā, ārpuse apšūta ar dēļiem, iekšpusē apmetums, griesti dēļu, bez apmetuma. Baznīcas ārpusē krāsota eļļas – ohras krāsā.

Šķeltovas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca

1836. gada Šķeltovas ciemā tika uzcelta Svēta  Nikolaja baznīca. 1996. gada 19. decembri Svētā Nikolaja baznīcai atzīmēja 160. gadadienu.