Aglonas novads

Aglonas novada raksturojums

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2009.gadā tika izveidots Aglonas novads. Aglonas novadu veido bijušā Preiļu rajona Aglonas pagasts un bijušā Krāslavas rajona Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasti. Aglonas novads atrodas Latvijas DA daļā un robežojas ar Rēzeknes, Riebiņu, Preiļu, Daugavpils, Krāslavas un Dagdas novadiem. Aglonas novada platība ir 392,7 km2.

Attālums no novada centra, Aglonas, līdz Preiļiem ir 28 km,  Daugavpilij – 40 km, Rēzeknei – 47 km, Krāslavai – 33 km, Rīgai – 248 km.

Aglonas novada zemes platības, lielākoties tiek izmantotas lauksaimniecībā -16938,6 ha. Neliela daļa no zemes platības tiek izmantota  dzīvojamo platību nodrošināšanai – 87,3 ha un komercdarbībai – 4,1 ha.

No lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm lielāko daļu aizņem aramzeme -11380,3 ha (67 %) un ganības – 4556,3 ha (27 %) , bet vismazāko zemes platību aizņem pļavas – 845,6 (5 %) un augļu dārzi – 156,4 ha (1 %).  Aglonas novada pašvaldības īpašumā esošā lauksaimniecības zemes vidējā vērtība ir 145 Ls/ha, bet zemes vidējā kadastrālā vērtība (2009. g.) 72,1 Ls/ha.

Aglonas novada valsts īpašumā esošā zemes platība aizņem tikai 4,3% (1736,4 ha), pašvaldības īpašumā esošā zeme aizņem  8,5 % (3363,8 ha), bet lielākā Aglonas novada zemes platība 87,2 % (34274,9 ha) pieder privātīpašniekiem.

Daba

Aglonas novads atrodas Latgales augstienes Dagdas un Feimaņu paugurainēs, reljefs, lielākoties, ir lēzeni paugurains.

Novada teritorija ir ļoti bagāta ar ezeriem. Aglonas novadā ir 63 ūdenstilpes, ezeri aizņem aptuveni 8 % ( 3156,4 ha) no kopējās platības. Lielākie ezeri, kas atrodas Aglonas novada teritorijā ir Geraņimovas Ilzas ezers, Ciriša ezers, Jazinkas ezers, Užunu ezers un Bērzgales ezers. Aglonas novadā ir 13 upes, no kurām lielākās ir Balda, Dubna un Tartaka.

Aglonas novadā ir 3 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas NATURA 2000, no kurām 2 ir dabas parki – „Ciriša ezers”, “Cārmaņa ezers” un dabas liegums „Čertoka ezers”.

Iedzīvotāji

Aglonas novada iedzīvotāju skaits 4486, apdzīvojuma blīvums uz 1 km2 11,4 cilvēki.  Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2005. līdz 2010. gada sākumam ir -11,4 %. Demogrāfiskā slodze –  566,3.

Aglonas novadā 2009. gadā tika noslēgtas 15 laulības, bet šķirtas 6 laulības. 2009. gadā piedzima 30, bet nomira 109 novada iedzīvotāji, dabiskais pieaugums bija -79. 2009. gadā iebrauca 122 un arī izbrauca 122 iedzīvotāji, rezultātā Aglonas novada migrācijas saldo bija 0.

Savukārt 2010. gadā Aglonas novadā piedzimuši 26 bērni (12 meitenes un 14 zēni), bet miruši 99 novada iedzīvotāji.

Aglonas novadā dzīvojošo bērnu skaits 754, no kuriem 73 %  bērni no 7 līdz 18 gadiem, bet 27 %  bērni no 0 līdz 6 gadiem.

2010.gadā noslēgtas 12 laulības.

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Aglonas novadā 2009.gadā: latvieši 60%; krievi 29%; baltkrievi 5%; poļi 3%, citas tautības 3%.  93% no Aglonas novada iedzīvotājiem ir pilsoņi, 6 % ir nepilsoņi, bet 1 % sastāda pārējos iedzīvotājus.

Aglonas novadā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā,  samazinās iedzīvotāju skaits, negatīvo rādītāju cēlonis ir zemā dzimstība un pieaugošā iedzīvotāju migrācija.

Iedzīvotāju skaita sadalījums pa gadiem

Nodarbinātība

Aglonas novada iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Liela daļa novada iedzīvotāju  strādā izglītības iestādēs, valsts pārvaldē un mazumtirdzniecības jomā.

Reģistrētais bezdarba līmenis Aglonas novadā 2010. gada sākumā bija 16,5 %, tas ir par 8,1 % vairāk nekā 2009. gada sākumā, apliecinot straujo bezdarbnieku skaita pieaugumu  novada ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū.

Aglonas novadā  uz 2010. gada 1. oktobri NVA  reģistrējās 567 bezdarbnieki, no tiem 241  sieviete, 29 personas ar invaliditāti, 70 jaunieši vecumā no 15-26 gadiem.

Izglītība

Aglonas novadā ir viena pirmsskolas izglītības iestāde, kas atrodas Aglonā, Jaudzemu  ielā 7.

Bērnudārzu 2009./2010.gadā  apmeklēja 63 bērni. Aglonas novada bērnudārzā strādā 8 pedagogi ar augstāko izglītību.

Visās Aglonas novada izglītības iestādēs mācības norit latviešu valodā, izņēmums ir Grāveru pamatskola, kurā mācības norit gan  latviešu, gan krievu plūsmās.

Aglonas novada vispārējās izglītības iestādēs strādā 108 skolotāji, ar augstāko pedagoģisko izglītību strādā 105 skolotāji, ar vidējo profesionālo 1 skolotājs, ar vidējo vispārējo izglītību 2 skolotāji, 2 pedagogi iegūst augstāko izglītību.

Vispārējās izglītības iestādēs mācās 499 skolnieki.

Aglonas novadā ir 6 vispārējās izglītības iestādes:

  • Aglonas vidusskola (Daugavpils iela 6, Aglona, Aglonas pag., Aglonas nov. )
  • Aglonas internātvidusskola (Rušonas iela 11, Jaunaglona, Aglonas pag.,  Aglonas nov.)
  • Aglonas Katoļu ģimnāzija (A.Broka iela 6, Aglona, Aglonas pag. Aglonas nov.)
  • Priežmalas pamatskola (Priežmale, Kastuļinas pag., Aglonas nov.)
  • Šķeltovas pamatskola (Šķeltova, Skolas 1, Šķeltovas pag., Aglonas nov.)
  • Grāveru pamatskola (Grāveri, Ezera 33, Grāveru pag., Aglonas nov.)

Aglonas novadā darbojas viena profesionālās izglītības iestāde – Jaunaglonas arodvidusskola, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Jaunaglonas arodvidusskolā (Ezerkalna iela 4, Jaunaglona, Aglonas pag.) var apgūt četras izglītības programmas: “Datorsistēmas”; “Autotransports”; “Būvdarbi”;  “Lauku tūrisma pakalpojumi”.

Jaunaglonas arodvidusskolā mācījās 366 audzēkņi (uz 01.10.2009.) Arodvidusskolas personāls 2009. gadā sastādīja 54 darbinieki, no kuriem 31  bija pedagogi.

Lai uzlabotu Aglonas novada skolās piedāvāto izglītības un dzīves kvalitāti, izglītības iestādes aktīvi iesaistās Eiropas Savienības projektu apguvē.

Aglonas novadā darbojas 4 pašvaldību bibliotēkas: Aglonas novada centrālā bibliotēka un Grāveru, Kastuļinas Šķeltovas pagastu bibliotēkas.

Papildus vispārējās izglītības iestādēm novadā darbojas arī ārpus izglītības iestādes:

  • Sporta skola;
  • Aglonas bazilikas kora skola;
  • 2010. gadā atklāts “Bērnu brīvā laika pavadīšanas centrs” (Daugavpils ielā 8, Aglona, Aglonas novads), kurā skolas vecuma bērniem tiek piedāvātas dažādas  brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tiek organizētas radošās nodarbības, rotaļas, galda spēles, mājas darbu pildīšana, grāmatu lasīšana u.c. Bērniem pieejamas 6 telpas, no kurām 4 ir  nodarbību telpas, 1 atpūtas telpa un 1 virtuve. Centrā ir iespēja konsultēties ar psihologu un sociālo darbinieku.

Veselības un sociālā aprūpe

Aglonas novada dome balstoties uz Latvijas Republikas „Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likumu”, 2010.gadā  izveidoja  sociālo dienestu.  Aglonas novada domes sociālais dienests tika izveidots, lai uzlabotu Aglonas novada teritorijā  dzīvojošo  iedzīvotāju sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas kvalitāti.

Aglonas novada teritorijā  veselības un sociālo aprūpi nodrošina  trīs ģimenes ārstu prakses, divi feldšeru un vecmāšu punkti un viens  neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes punkts. Novada teritorijā atrodas 2 sociālās aprūpes  centri:

  • Sociālās aprūpes centrs “Aglona” (Salenieki, Aglonas pag., Aglonas nov.)
  • “Krastiņi”  Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāle (Geraņimova, Kastuļinas pag., Aglonas nov.)

Uz 2010. gada 1. janvāri sociālās aprūpes  centros tika apkalpotas 222 personas.

  • Papildus esošajām sociālajām iestādēm 2010. gadā (ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma atbalstu) tika izveidots Bērnu sociālās palīdzības centrs (BSAC) ”Somerseta” (Jaunciema 35, Aglona, Aglonas pag., Aglonas nov.). ”BSAC” izveidošanas mērķis ir sociālo pakalpojumu sniegšana  bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, veicinot bērnu un ģimenes atkalapvienošanos. Centrā tiek nodrošināta arī dienas aprūpe, sociālā rehabilitācija,  audzināšanas darbs, kā arī bērniem no nelabvēlīgām un riska ģimenēm  tiek nodrošināta ēdināšana un naktsmītnes.

Uzņēmējdarbība

Pēc Centrālās statistikas datiem Aglonas novadā 2009. gadā tika  reģistrēti 182  ekonomiski aktīvi uzņēmumi, no kuriem 84 fiziskas personas, 55 zemnieku, zvejnieku saimniecības, 26 individuālie komersanti un komercsabiedrības, 7 fondi, nodibinājumi, biedrības, kā arī 10 valsts un pašvaldību budžeta iestādes.

Aglonas novada  uzņēmējdarbības vidi veido mazie uzņēmumi. Kopumā vērojama tendence samazināties ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitam, 2007. gadā bija reģistrēti 208 uzņēmumi, 2008. gadā bija reģistrēti 200 uzņēmumi, bet 2009. gadā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits saruka līdz 182.

Uzņēmumu skaits pa darbības veidiem Aglonas novadā uz 2009. gadu.

Uzņēmuma darbības veids Uzņēmumu skaits
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 116
Apstrādes rūpniecība 1
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 3
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 16
Transports un uzglabāšana 1
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 3
Operācijas ar nekustamo īpašumu 5
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 7
Izglītība 2
Veselības aizsardzība 4
Citi pakalpojumi 3
Nav noteikts 4
Kopā 165

Aglonas novadā uz 2010. gadu tika reģistrētas 17 sabiedriskās, nevalstiskās un reliģiskās organizācijas. Vairākas organizācijas („Neaizmirstule”, „Dorbs i Zineiba” u.c.) aktīvi iesaistās Eiropas fondu apguvē, tādējādi veicinot sabiedrības labklājības celšanos.

Tūrisms

Aglonas novads var lepoties ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu, mazpārveidotām dabas bagātībām un radošiem cilvēkiem, kuri tūrismu veido par vienu no svarīgākajiem iedzīvotāju papildus peļņas avotiem.

Novada teritorijā atrodas vairāk nekā 20 dažādas naktsmītnes, kas nevien naktsmītnes, bet arī piedāvā dažādas atpūtas iespējas: sporta aktivitātes pie ūdenstilpēm, Latgales kulinārā mantojuma nobaudīšanu, dabas un kultūrvēsturisko objektu apskati, veselības uzlabošanas kūres utt.

Aglonas novadā ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, apskatot Latvijā vienīgo Maizes muzeju, 2. Pasaules kara muzeju.

Populārākais Aglonas novada apskates objekts, viennozīmīgi, ir katoļu pulcēšanās centrs -  Aglonas bazilika, kas 15. augusta svētku laikā pulcē vairāk nekā 300 000 Latvijas un visas pasaules ticīgo.

Kultūra

Aglonas novadā ir 5 kultūras pasākumu norises vietas:

  • Aglonas novada kultūras centrs;
  • Šķeltovas tautas nams;
  • Grāveru tautas nams;
  • Kastuļinas tautas nams;
  • Aglonas  brīvdabas estrāde (kultūras pasākumi norisinās vasaras sezonā).

Aglonas novada katrā pašvaldībā darbojas pašdarbības mākslinieciskie pulciņi, kuros visaktīvāk piedalās tieši bērni un jaunieši. Novadā ir vairāki  tautas deju kolektīvi, vokālie ansambļi, moderno deju pulciņi un amatierteātri.

Aglonas pagasts:

  • Aglonas kultūras nama bērnu drāmas kolektīvs;
  • Aglonas kultūras nama drāmas kolektīvs;
  • Aglonas kultūras nama folkloras kopa “Olūteņš”;
  • Aglonas kultūras nama jauktais vokālais ansamblis;
  • Aglonas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis;
  • Aglonas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs.

Grāveru pagasts:

  • Grāveru tautas nama bērnu ritma deju grupa;
  • Grāveru tautas nama bērnu tautas deju kolektīvs;
  • Grāveru tautas nama dramatiskais kolektīvs;
  • Grāveru tautas nama jauniešu tautas deju kolektīvs;
  • Grāveru tautas nama sieviešu vokālais ansamblis.

Šķeltovas pagasts:

  • Šķeltovas pagasta vokālais ansamblis “Zvonnica”;
  • Šķeltovas tautas nama bērnu deju grupa;
  • Šķeltovas tautas nama dramatiskais kolektīvs;
  • Šķeltovas tautas nama vokāli instrumentālā grupa “Foršs laiks”;

Kastuļinas pagasts:

  • Kastuļinas pagasta bērnu deju kolektīvs “Sprīdītis”;
  • Kastuļinas pagasta vokālais ansamblis “Rečeņka”;
  • Kastuļinas tautas nama bērnu ansamblis “Puķītes”;
  • Kastuļinas tautas nama dramatiskais pulciņš.

Reliģija

Aglonas Bazilika

Bērzgales katoļu baznīca – valsts nozīmes piemineklis – koka būve. Bērzgales baznīca pieder pie vecākajām Latgales baznīcām kas celtas no koka. Tagadēji baznīcai pamati likti 1744. g., bet beigta būvēt 1750. g., kā Dieva Aizgādības un Sv. Stefanu un Sv. Laura baznīca.

Foļvarkas vecticībnieku dievnams

Foļvarkas dievnama celtniecība uzsākta 1887. g.  Ceļa dievnamu par cilvēku saziedoties līdzekļiem. Foļvarkas dievnama vēstures glabātāja ir Anna Stratonovna, kas ir atgriezusies no Rīgas uz vecāku dzimteni. Foļvarkas dievnams tika aplaupīts 12 reizes, pat metāla žoga daļu nozaga. Dievnama līdz pat šodienai ir saglabājies tas zvans, kurš vēstīja par lūgšanu sākumu.

Grāveru pareizticīgo baznīca

Grāveru pareizticīgo dievnams tika uzcelts 1836. g. bet 50 gados tas tika slēgts un izdemolēts. Tagad tās ir atjaunots un darbojas.

Raģeļu Romas katoļu baznīca

Pirmā Raģeļu baznīca bija koka ēka tā atrodas kapsētā. Pēc pirma pasaules kara tai uzlika tornīti un iekara zvanu. Karā laika šī baznīcas ēka nodega. 1945. g. Vietējais prāvests ir ziņojis kūrijā, ka baznīca ir nodegusi un saglabājusies dzīvojama ēka un šķūnis ar piebūvi . Dzīvojamā ēka tika pārbūvēta par lūgšanas namu.

Kovaļovas vecticībnieku dievnams

Kovaļovas vecticībnieku baznīca  dibināta 1861. gadā. Tas darbojas arī tagad, to apkalpo tēvs Josifs Osipovs.

Peipiņu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca

Peipiņu  katoļu baznīcas būvēta 1922. gadā, ārpuse apšūta ar dēļiem, iekšpusē apmetums, griesti dēļu, bez apmetuma. Baznīcas ārpusē krāsota eļļas – ohras krāsā.

Šķeltovas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca

1836. gada Šķeltovas ciemā tika uzcelta Svēta  Nikolaja baznīca. 1996. gada 19. decembri Svētā Nikolaja baznīcai atzīmēja 160. gadadienu.