Aglonas novada ģerbonis

Heraldikas apraksts: Zilā laukā romba veidā sudraba trejgalu liliju krusts, kas apvienots ar šķērso liliju krustu, viss zem krusta galiem apļveida savienots ar ieliektiem pavediena elementiem.

Aglonas novada ģerbonis veidots uz angļu tipa vairoga, centrā romba veidā sudraba trejgalu liliju krusts, kam par pamatu izmantots stilizēts Aglonas bazilikas torņu centrālais krusts, kas simbolizē Aglonas novadu, kā svētvietu un svētceļojumu mērķi.

Krusta zīme ir viens no senākajiem rakstu elementiem, kas atrodams  gandrīz visās kultūrās, kam piedēvēta aizsardzības, svētības un laimes nesēja nozīme. Jau no sen laikiem krusts ir ticības apliecinājuma zīme. Baltu ciltīs krusta zīme lietota kā maģiska aizsargzīme pret visu ļauno. Krusta vertikālā un horizontālā līnija veido dzīvības pamatu. Tas ir kosmosa simbols, pasaules centrs un augstāko sakrālo vērtību simbols.

Krusta četri stari simbolizē četru debespušu ceļus, pa kuriem uz Aglonu ierodas cilvēki, lai rastu garīgo atbalstu. Četras krusta daļas ir arī Aglonas novada četri pagasti – Aglonas, Šķeltovas, Grāveru un Kastuļinas – , kas vienoti apļa zīmē, mūžības un saules simbolā.

Ģerboņa krusta galos atainota liliju heraldikas zīme. Rietumos lilija simbolizē pilnību un gaismu. Kristietībā lilija ir Jaunavas Marijas simbols, kas norāda uz Dievmātes gādību. Lilija ir arī sens varas simbols.

Vairoga zilais lauks raksturo Latgales ūdeņus – ezerus, upes un avotus.

Idejas autors A.Valainis, ģerboņa mākslinieks Māris Rumaks

2012. gada 30. augustā - reģistrēts ģerboņu reģistrā.